Baltijas jūras atveseļošana
samazinot barības vielu un bīstamo vielu ieplūdi
Problēmas Baltijas jūrā
Jau gadiem ilgi Baltijas jūrā ieplūst bīstami daudz barības vielu un kaitīgo vielu, un cīņa ar to radītajām sekām norit nepārtraukti.
Kā es varu palīdzēt?
Pat varenākais ozols izaug no mazas zīles. Nozīme ir katrai labai rīcībai. Samazini patēriņu, izmanto atkārtoti un pārstrādā!
Labākā prakse
Kā izgatavot fosfora filtru? Kā samazināt slāpekļa ieplūdi ūdens aprites ciklā? Kā attīrīt ūdeni no bīstamajām vielām?
Baltijas jūras viktorīna
Izaicini sevi un draugus — atbildiet uz jautājumiem par Baltijas jūru!
Baltijas jūras viktorīna
Ievadjautājumi
Kāds ir vidējais Baltijas jūras dziļums?
304 m
503 m
54 m
185 m
Correct!
Wrong!
Ievadjautājumi
Baltijas jūra ir otra lielākā jūra pasaulē ar iesāļu ūdeni. Atlantijas okeāna sāļums sastāda 35 ‰. Baltijas jūrā sāļums var mainīties atkarībā no vietas. Kāds ir vidējais Baltijas jūras sāļums?
4 ‰
7 ‰
15 ‰
35 ‰
Correct!
Wrong!
Ievadjautājumi
Baltijas jūras ūdens apmainās lēnām. Aptuveni cik ilgs laiks paiet līdz viss Baltijas jūras ūdens ir apmainījies?
15–20 gadi
30–50 gadi
75–90 gadi
130–150 gadi
Correct!
Wrong!
Barības vielas
Kuras ir visbūtiskākās barības vielas, kas izraisa ūdens eitrofikāciju?
Slāpeklis un fosfors
Kālijs un kalcijs.
Magnijs un sērs.
Fosfors un kālijs.
Correct!
Wrong!
Barības vielas
Galvenokārt slāpekļa un fosfora piesārņojums ūdenī nonāk no lauksaimniecības. Cik daudz no katra elementa?
40% slāpeklis, 30% fosfors
20% slāpeklis, 40% fosfors
60% slāpeklis, 50% fosfors
70% slāpeklis, 60% fosfors
Correct!
Wrong!
Barības vielas
Kuras no Baltijas jūrā nonākošajām barības vielām izraisa zilaļģu augšanu?
Slāpeklis
Kālijs
Fosfors
Neviena no iepriekš minētajām
Correct!
Wrong!
Ūdensaugi
Kāpēc jūraszāļu pļavas ir tik nozīmīgas Baltijas jūrai?
Jūraszāles ir tieši atkarīgas no Baltijas jūras ūdens kvalitātes
Jūraszāles ražo vairāk skābekli, nekā meži līdzīgā platībā
Jūraszāles pārstrādā un savā veidā attīra Baltijas jūru no barības vielām, kuras veicina eitrofikācijas procesus
Visi augstāk minētie iemesli ir pareizi
Correct!
Wrong!
Plastmasa
Cik daudz plastmasas pēc aprēķiniem peld pasaules okeānā (2015. gada dati)?
Apmēram 270 000 tonnu
Apmēram 100 000 tonnu
Apmēram 700 000 tonnu
Apmēram 50 000 tonnu
Correct!
Wrong!
Plastmasa
Kas ir mikroplastmasa?
Plastmasas izstrādājumu daļas, kas sadalās aizvien mazākos gabaliņos.
Tādi plastmasas piemaisījumi kā eksfolianti, ko pievieno higiēnas un skaistumkopšanas produktiem, piemēram, dažiem sejas tīrīšanas produktiem un zobupastām.
Plastmasas šķiedras, kas nēsāšanas un mazgāšanas rezultātā atdalās no sintētiski ražotiem audumiem (piemēram, flīsa).
Viss iepriekš minētais, kas daļēji nonāk arī Baltijas jūrā.
Correct!
Wrong!
Plastmasa
Kāpēc mikroplastmasa ir kaitīga?
Tā absorbē toksiskas ķimikālijas, tāpēc dzīvnieki, to nejauši apēdot, iet bojā.
Tā cirkulē barības ķēdē, un galu galā nonāk arī uz mūsu šķīvja.
Tā apgrūtina ūdens attīrīšanas procesā radušos dūņu pārstrādi.
Viss iepriekš minētais.
Correct!
Wrong!
Bīstamās vielas
Kāda veida bīstamās vielas ir sastopamas Baltijas jūrā?
Vielas, kas ir toksiskas, pastāvīgas un bioakumulatīvas.
Vielas, kas ir kancerogēnas, mutagēnas un bīstamas dzīvnieku reproduktīvajai sistēmai.
Vielas, kas ir kaitīgas videi kādā citā veidā.
Visi iepriekš minētie.
Correct!
Wrong!
Bīstamās vielas
Kā atbrīvoties no medikamentiem ar beigušos derīguma termiņu vai neizmantotajām zālēm?
Kopā ar sadzīves atkritumiem.
Nodot aptiekā.
Noskalot tualetes podā.
Jebkurš no iepriekš minētajiem.
Correct!
Wrong!
Bīstamās vielas
Perfluoroktānsulfonāti un perfluoroktānskābe (PFOS un PFOA) ir bīstamās vielas. Kas tieši tas ir?
Pesticīdos izmantoti savienojumi.
Īpašu minerālmēslu grupa, kas augus padara rezistentus pret slimībām.
Tādi ķīmiski savienojumi, kuri ir rezistenti pret karstumu, ūdeni un eļļu; to izmanto, piemēram, apģērbā, apavos, mikroviļņu krāsnī lietojamos popkorna pagatavošanas maisiņos, cepešpannās un elektronikas precēs.
Visi iepriekš minētie.
Correct!
Wrong!
Share the quiz to show your results !
Subscribe to see your results
Baltijas Jūras viktorīna
I got %%score%% of %%total%% right
%%description%%
%%description%%
Loading...
Play Video
Īsumā par WaterChain
Projekta WaterChain ietvaros tiek samazināta barības vielu un bīstamo vielu ieplūde Baltijas jūrā.
Galvenās projekta darbības jomas:
- Vairot izpratni par to, kā mūsu ikdienas darbības ietekmē Baltijas jūru, un īstenot dažādus pasākumus, lai samazinātu ķīmiskā un barības vielu piesārņojuma radīto ietekmi.
- Samazināt barības vielu un bīstamo vielu ieplūdi, izmantojot vides tehnoloģijas.
Kad?
10/2015 – 9/2018
Kurš?
- Satakunta University of Applied Sciences (Lead Partner, FI)
- Pyhäjärvi Institute (FI)
- Turku University of Applied Sciences (FI)
- Aland Waterwork Ltd. (FI)
- KTH Royal Institute of Technology (SE)
- Tallinn University of Technology (EE)
- Estonian Environmental Research Centre (EE)
- Riga Technical University (LV)
- Foundation “Institute for Environmental Solutions” (LV)
Kāpēc?
Lai samazinātu barības vielu un bīstamo vielu ieplūdi Baltijas jūrā
Kā?
Izmantojot izmēģinājumu ūdenstilpnes un vides tehnoloģijas
Iesaistītās puses
Atbildīgās ministrijas, vietējās varasiestādes, pašvaldības, ražotāji, izglītības iestādes, vietējie iedzīvotāji